Search results for "ELEMENTU SATURS"

showing 3 items of 3 documents

Elementu satura izvērtējums Pardenču laukā Skrīveros augušās parastajās apšubekās (Leccinum Auranriacum)

2015

Elementu satura izvērtējums Pardenču laukā Skrīveros augušās parastajās apšubekās (Leccinum Aurantiacum) Haļiullina A., zinātniskais vadītājs Dr. chem. Rudoviča V. Bakalaura darbs, 41 lappuses, 10 tabulas, 31 literatūras avoti, 4 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darbā tika noteikta cinka (Zn), vara (Cu), svina (Pb), hroma (Cr), kadmija (Cd) un arsēna (As) masas daļa parastajās apšubekās (Leccinum Aurantiacum). Sēnes tika lasītas Skrīveros LLU Zemkopības zinātniskā institūta (ZZI) apsaimniekotajos laukos ierīkotā daudzfunkcionālā plantācijā. Augsnes mēslošanai, kurā auga sēnes, tika izvēlēti šādi mēslošanas līdzekļi - pelni, dūņas, digestāts. Elementu masas koncentrācijas šķīdumos tika …

ELEMENTU SATURSAUGSNES MĒSLOJUMSSĒNESATOMU ABSORBCIJAS SPEKTROMETRIJAĶīmija
researchProduct

Ķīmisko elementu saturs zivju konservos

2019

Ķīmisko elementu saturs zivju konservos. Ērgle R., zinātniskais vadītājs Dr. ķīm. Rudoviča V. Bakalaura darbs, 42 lappuses, 16 attēli, 8 tabulas, 65 literatūras avoti, 9 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darba ietvaros tika apkopota un izvērtēta zinātniskā un mācību literatūra par ķīmisko elementu saturu zivju konservos, konservu iepakojuma veidiem un ķīmisko elementu šķīšanu konservētā ēdienā. Paraugu sagatavošanā izmantota mineralizācija mikroviļņu enerģijas tehnikā. Ķīmisko elementu (Pb, Fe, Sn, Al, Cd, Cu, As un Hg) saturs Latvijā ražotos zivju konservos kvantitatīvi noteikts ar divām instrumentālām analīzes metodēm – induktīvi saistītās plazmas masspektrometriju un elektrotermālo a…

ZIVJU KONSERVIĶĪMISKO ELEMENTU SATURSELEKTROTERMĀLĀ ATOMABSORBCIOMETRIJAINDUKTĪVI SAISTĪTĀS PLAZMAS MASSPEKTROMETRIJAĶīmija
researchProduct

Augājs kā pilsētvides indikators Daugavpilī

2014

Šajā promocijas darbā ir apkopoti 2006.-2013. gadā veikto pētījumu rezultāti, kuros ir analizēta vides pārveidotības pakāpe Daugavpilī. Pētījumā tiek izmantotas trīs dažādu indikatoru grupas – neofītās vaskulārās augu sugas, epifītie ķērpji un priežu miza. Neofītās augu sugas inventarizētas visos 344 pilsētas kvadrātos, lihenoindikācijas dati iegūti no 82 kvadrātiem, metālu saturs priežu mizās noteikts 50 paraugvietās. Iegūtie rezultāti liecina, ka augstākās Daugavpilī pētīto ķīmisko elementu koncentrācijas priežu mizā konstatētas industriālo objektu tuvumā, lihenoindikācijas zemākie rādītāji saistāmi ar pilsētas centrālo daļu, ko raksturo blīvs ceļu tīkls un intensīva satiksme, kā arī priv…

Ģeogrāfijaneophyte plant speciesDabas ģeogrāfijaķīmisko elementu saturs priežu mizāNatural geographycontents of chemical elements in pine barkneofītās augu sugasĢeogrāfijas un zemes zinātneslichenoindicationlihenoindikācija
researchProduct